Vispārīgā informācija
Starpsektoru sadarbības modelis tika izstrādāts INTERREG Baltijas jūras reģiona projekta “Urban Labs for Better Health for All in the Baltic Sea Region“ ietvaros, lai sekmētu starpsektoru sadarību.
Starpsektoru sadarbība ir kopsadarbība, kurā partneri no dažādiem sektoriem (publiskā, privātā un bezpeļņas) apvieno savus resursus, lai sniegtu kopīgus risinājumus izaicinājumu pārvarēšanā un mērķu sasniegšanā.
Modelis partneriem sniedz vispārīgu ietvaru sistemātiskai pieejai starpsektoru sadarbībā. Modeļa uzmanības centrā ir sadarbības process, nevis konkrēta projekta ieviešana. Modeļa mērķis nav novērtēt jūsu sadarbību.
Modelī ir aprakstīti pieci starpnozaru sadarbības domēni.
- riska identifikācija,
- līderība,
- komunikācija,
- koordinācija,
- motivācija.
Katrs domēns ir aprakstīts, izmantojot četras starpsektoru sadarbības stadijas:
- kartēšana,
- plānošana,
- īstenošana,
- izvērtēšana.
Domēnu un stadiju izmantošanas secība nav noteikta un izmantojama atbilstoši vajadzībām un interesēm. .
Modeli var izmantot, pielietojot:
- visus domēnus un stadijas;
- vienu vai vairākus noteiktām vajadzībām atbilstošus domēnus;
- vienu vai vairākas noteiktām vajadzībām atbilstošas stadijas.
Reģistrējieties , lai piekļūtu iespējai veikt un izdrukāt savas piezīmes starpsektoru sadarbības laikā.
Skaidrojumi
Riska identifikācija ir to risku noteikšanas, novērtēšanas un vadības process, kuri potenciāli varētu aizkavēt efektīvu sadarbību un starpsektoru sadarbības mērķu sasniegšanu. Starpsektoru sadarbībā riska identifikācija pārsvarā tiek izmantota, lai noteiktu piemērotākos partnerus un sadarbotos, ievērojot sadarbības vērtības, kopēja mērķa sasniegšanai. Riska identifikācijas galvenais uzdevums ir dažādu iespējamo šķēršļu un izaicinājumu noteikšana un novēršana, lai veidotu veiksmīgu starpsektoru sadarbību.
Līderība ir spēja palielināt citu partneru centienus kopīga mērķa sasniegšanai. Līderim starpsektoru sadarbībā ir jābūt prasmēm sekojošās jomās: komandas veidošana, problēmu risināšana un ietekmes panākšana. Līderības spēks starpsektoru sadarbībā ir sociālā ietekme, nevis autoritāte vai vara. Līderība sadarbībā nozīmē problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī partneru iespējošanu un kopradi, nevis konkrēto partneru vadīšanu.
Komunikācija ir divvirzienu process, lai sasniegtu kopīgu izpratni, kurā dalībnieki ne tikai apmainās ar informāciju, bet arī dalās ar tās jēgu un būtību. Komunikācija ietver ideju, konceptu, izpratnes, uzvedības un rakstiska satura apmaiņu. Saziņa starp dažādiem partneriem, līmeņiem, departamentiem un darbiniekiem ir galvenā menedžmenta funkcija. Komunikācijas nodrošināšanā būtiski ir trīs elementi, t.i., ziņas sūtītājs, platforma, kurā nodrošināta informācijas apmaiņa, un ziņas mērķauditorija..
Koordinācija ir darbību, pienākumu, vadības un kontroles struktūru sinhronizācija un integrācija, kas nodrošina partneru efektīvu sadarbību noteikto mērķu sasniegšanai. Starpsektoru sadarbībā koordinācijai jābūt iekļaujošai, lai nodrošinātu visu partneru savlaicīgu pilnvērtīgu iesaistīšanos un resursu izmantošanu kopēja mērķa sasniegšanai. Koordinācija ir panākumu pamats, kas nodrošina resursu un sadarbības partneru efektīvu vadīšanu.
Motivācija ir spēks, kas veido, vada un palīdz uzturēt sadarbības partneru orientāciju uz mērķi. Izšķir iekšējo motivāciju, kad darbības tiek veiktas, jo tās sagādā prieku, ir patīkamas un interesantas; ārējo motivāciju, kad darbības tiek veiktas sagaidāmo seku dēļ (atalgojums, iespējas, zaudējumi, u.tml.). Kopīga mērķa esamība un līdzīgas vērtības ir būtiski elementi partneru motivācijai sadarboties. Dažkārt sadarbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešams pārvarēt kādas neērtības, kā arī sadarbība var saistīties arī ar papildu izmaksām. Skaidra vīzija par sadarbības kopējo mērķi, ieguvumiem un patīkams sadarbības process var palīdzēt pārvarēt neērtības un saglabāt augstu iesaistīto partneru motivāciju
ir sagatavošanās stadija starpsektoru sadarbībai, kurā tiek identificēta iepriekšējā pieredze un pašreizējā situācija starpsektoru sadarbībā. Kartēšana ir ļoti nozīmīga ilgstpējīga pamata veidošanā visiem partneriem, nosakot sadarbības mērķus, pieejamos resursus un vēlamo iznākumu, kā arī atbilstoši izvēloties partnerus. Kartēšana uzskatāma par galveno ietvaru, kas nosaka, partneru īpašības, pieejamos resursus, kā arī vēlmes un gaidas starpsektoru sadarbībā. Šajā stadijā partneri reflektē par savu iepriekšējo pieredzi starpsektoru sadarbībā, tādā veidā gūstot perspektīvu un ieskatu jaunajā partnerībā.
ir starpsektoru sadarbības stadija, kurā tiek veidota stratēģija ar konkrētu pasākumu kopumu. Plānošanā tiek noteikti stratēģiskie mērķi un atbildība starp partneriem. Sadarbības stratēģijā tiek noteikts, cik daudz un kādus resursus, un kuros sadarbības aspektos partneri ir gatavi ieguldīt. Veiksmīgai starpsektoru sadarbībai ir nepieciešama kopīga plānošana.
ir starpsektoru sadarbības ieviešanas stadija. Īstenošanas stadijā starpsektoru sadarbība tiek realizēta atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam, iesaistot visus partnerus. Starpsektoru sadarbības progresa uzraudzība var palīdzēt sekot sadarbības īstenošanas gaitai. Caurspīdīgums, sadarbības partneru iesaistīšanās pakāpe, komunikācija, partneru novērtējums, elastība un nepārtraukta sadarbības procesa uzraudzība ir būtiski starpsektoru sadarbības īstenošanas elementi.
ir starpsektoru sadarbības novērtēšanas stadija, kurā sadarbība tiek sistemātiski vērtēta. Izvērtēšana uzlabo partneru sniegumu un potenciālu un palīdz īstenot izvirzītos mērķus. Izvērtēšana jāveic visos sadarbības stadijās, definējot skaidrus novērtēšanas kritērijus, uzsākot sadarbību. Izvērtēšanā uzmanība jāpievērš ietekmes vai rezultātu novērtējumam, sadarbības veidam un struktūrai, partneru ieguvumiem, neparedzētiem apstākļiem, kā arī sadarbības gaitā gūtai pievienotai vērtībai. Izvērtēšanas stadijā jāņem vērā visu iesaistīto partneru vajadzības, organizācijas kultūra un tradīcijas, situācijas apstākļi un konteksts.